Daugavpils
16.vidusskola

Tematiskais stends

Maijā atzīmējam… 

 

1. maijā – Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā

1. maijā – Darba svētki

3. maijā – Saules diena (UNESCO no 1994.g.)

3. maijā – latviešu dzejniekam Imantam Ziedonim – 85 (1933-2013)

4. maijā – LR Neatkarības atjaunošanas  diena

8. maijā – nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena

9. maijā – Eiropas diena

12. maijā – krievu dzejniekam Andrejam Vozņesenskim– 85 (1933-2010)

13. maijā – Mātes diena

14. maijā- krievu bērnu rakstniecei Sofjai Prokofjevai –90 (1928)

15. maijā –Starptautiskā ģimenes diena

17. maijā – ugunsdzēsēju un glābēju diena

18. maijā – Starptautiskā muzeju diena

18. maijā – persiešu astronomam ,zinātniekam, dzejniekam, filozofam Omaram Haijāmam – 970 (1048-ap 1131)

31. maijā – Pasaules kultūras diena

31. maijā – Pasaules diena bez tabakas

 

 

1.maijs – Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena

Pirms 97 gadiem – 1920.gada 1.maijā uz savu pirmo sēdi sanāca pirmais Latvijas tautas vēlētais parlaments – Satversmes Sapulce.

Tās galvenais uzdevums bija izstrādāt un pieņemt Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi, likumdošanas ceļā nostiprināt agrāro reformu, valsts simbolus un to lietošanu, veicināt Latvijas Republikas starptautisko atzīšanu, sagatavot Pirmās Saeimas vēlēšanas, kā arī veikt citus  Latvijas valstiskuma nostiprināšanas uzdevumus.

 

4.maijs – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena

1990.gada 4. maijā 134 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Augstākā padome noteica valsts varas “de facto” atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.

 

Kas ir Eiropas diena?

To, ka 9. maijs ir Eiropas diena, var izlasīt kalendārā. Bet vai zināt tās nozīmi?
Droši vien maz cilvēku Eiropā zina, ka 1950. gada 9. maijā tika sperts pirmais solis tagadējās Eiropas Savienības izveidē.

Tajā dienā Parīzē Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis, apzinoties Trešā pasaules kara draudus, kas varētu aptvert visu Eiropu, starptautiskajai presei nolasīja deklarāciju, kurā Francija, Vācija un citas Eiropas valstis tika aicinātas apvienot savu ogļu un tērauda ražošanu kā “pirmo pamatakmeni Eiropas federācijas izveidē”. 

Viņš piedāvāja izveidot pārvalstisku Eiropas iestādi, kuras pārziņā būtu ogļu un tērauda nozare, kas tolaik veidoja visas militārās varas pamatu. Valstis, ko viņš uzrunāja, bija gandrīz iznīcinājušas sevi briesmīgā konfliktā, kurš bija radījis materiālas un morālas postažas sajūtu.

Šajā dienā sākās Eiropas projekts. Tāpēc arī ES valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē Milānā 1985. gadā tika pieņemts lēmums svinēt 9. maiju kā “Eiropas dienu”.

Katra valsts, kas demokrātiskā ceļā izvēlas pievienoties Eiropas Savienībai, atbalsta tās pamatvērtības – mieru.

 

Eiropas karogs

Tas ir Eiropas karogs. Tas simbolizē ne tikai Eiropas Savienību, bet arī Eiropas vienotību un identitāti plašākā nozīmē. Zelta zvaigžņu aplis nozīmē solidaritāti un harmoniju starp Eiropas tautām.

Zvaigžņu skaitam nav nekādas saistības ar dalībvalstu skaitu. Zvaigžņu ir divpadsmit tāpēc, ka skaitlis divpadsmit tradicionāli tiek uzskatīts par pilnības, pabeigtības un vienotības simbolu. Tāpēc karogs paliek nemainīgs, neskatoties uz ES paplašināšanos.

 

Eiropas himna

Eiropas Padome (tā pati organizācija, kas izveidoja Eiropas karogu) 1972. gadā pieņēma Bēthovena “Odas priekam” tēmu par savu himnu.. Bez vārdiem, mūzikas universālajā valodā šī himna izsaka brīvības, miera un solidaritātes ideālus, kas ir Eiropas pamatā.

ES valstu un valdību vadītāji 1985. gadā to pieņēma par Eiropas Savienības oficiālo himnu. Tā neaizstāj dalībvalstu himnas, bet gan cildina vērtības, kas tām ir kopīgas, un to vienotību, saglabājot atšķirības.

 

Vienota dažādībā

Vienota dažādībā” ir Eiropas Savienības devīze.

Šī devīze nozīmē, ka Eiropas Savienībā eiropiešus apvieno kopīgais darbs mieram un labklājībai un dažādās Eiropas kultūras, tradīcijas un valodas ir viena no kontinenta galvenajām vērtībām.

un solidaritāti. 

Mūsdienās mērķis ir pilnīgi citāds: izveidot Eiropu, kurā ciena visu tās veidojošo tautu brīvību un identitāti. Vienīgi apvienojot savas tautas, Eiropa var lemt savu likteni un nostiprināt savu lomu pasaulē.

Eiropas Savienība ir tās pilsoņu rīcībā. Saglabājot savas īpašās vērtības, tradīcijas un valodu, Eiropas pilsoņiem vajadzētu justies brīvi “Eiropas mājās”.

 

Mātes diena

Labus, siltus vārdus ir jāprot pasacīt vienmēr, taču šī diena ir vēl viena iespēja katram pateikties savai mammai par gādību un nesavtīgām rūpēm kopš pirmā dzīves mirkļa līdz pilnbriedam. Tāpēc turpmāk  mazs ieskats Latvijas Mātes dienas (māmiņdiena) vēsturē,  fragmenti no dažādu auto dzejas mātei.

Mātes dienu Latvijā sāka svinēt 1922. gadā, bet ar 1934. gadu tika noteikts, ka šī diena svinama katra maija otrajā svētdienā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs. Taču ir arī valstis, kurās Mātes dienu svin citā laikā. Piemēram, Spānijā Mātes diena ir 8.decembrī, kad baznīca godina Jaunavu Mariju – Jēzus Kristus māti. Francijā Mātes dienas svinības ir pēdējā maija svētdienā, ko atzīmē ar kūku, ziediem un kopīgu laika pavadīšanu ģimenē. 1938. gadā pēc prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma Mātes dienu sāka dēvēt par Ģimenes dienu, uzsverot mātes lielo lomu ģimenes pavarda veidošanā un uzturēšanā. Padomju Latvijas laikā šī tradīcija tika aizmirsta, bet šie svētki atkal atjaunoti 1992.gadā.

No Tavas saules, Tava siltā, siltā smaida,

Es nezinu, vai kādreiz atteiktos.

Tā tikai cilvēks rīta stundu gaida,

Lai visai dzīvei pateiktos.

     /V.Ļūdēns/

 

Starptautiskā ģimenes diena

Ģimenes diena kā oficiāli svētki Latvijā tiek svinēti salīdzinoši nesen – kopš 2008. gada. Ik gadu šo dienu atzīmē 15. maijā, tajos godinot ģimeni un aicinot iedzīvotājus aizdomāties par tās lielo nozīmi cilvēku ikdienā, attiecībās un dzīvē, kā arī vairāk laika un uzmanības veltīt vecākiem, brāļiem, māsām un bērniem – saviem ģimenes locekļiem. Starptautiskajā ģimenes dienā sabiedrība aicināta rūpēties par ģimenes vērtībām, novērtēt tās nozīmību.

Apvienoto Nāciju Organizācija Starptautisko ģimenes dienu sāka atzīmēt jau pirms 20 gadiem. Ik gadu otrajā maija svētdienā iedzīvotāji tiek aicināti atkārtoti apzināties, ka ģimene ir nozīmīga vērtība mūsu ikdienā un mūsu tuvajiem dažkārt ir nepieciešama uzmanība.

Aicinu ikvienu rūpēties par ģimenes vērtībām un novērtēt tās nozīmību, jo ģimene ir pamats ne tikai valsts attīstībai nākotnē, bet arī pamats kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai

 

Starptautiskā muzeju diena – Muzeju nakts

Starptautiskā muzeju diena pasaulē tiek svinēta katru gadu maija vidū. Tās aizsākumi meklējami 1977. gadā, kad ICOM (International Council of Museums) iedibināja šādu tradīciju. Idejas mērķis ir 18.maijā vai, saskaņā ar katras valsts tradīciju, iespējām, paredzamajiem notikumiem, dienās pirms vai pēc šī datuma, rīkot īpašus notikumus, akcijas, atklāt izstādes, ekspozīcijas, ļaut muzeju apmeklēt bez maksas. ICOM Sekretariāts aicina muzeju dienas svinības rīkot uzsverot, ka muzejs ir svarīgs kultūras saziņas līdzeklis, kas bagātina un attīsta sapratni, sadarbību un mieru starp cilvēkiem.

Muzeju nakts ir starptautisks Eiropas mēroga pasākums, kas vienā un tajā pašā laikā notiek gandrīz visu Eiropas valstu muzejos.