Daugavpils
16.vidusskola

Programma “Latvijas skolas soma” 16.vidusskolā: pasākuma “Senā skolā” apmeklējums

Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros 3.c klases skolēni 31.martā  apmeklēja tiešsaistes pasākumu “Senā skola”, kuru vadīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja Astrīda Burbicka. Pasākuma mērķis bija uzzināt, kā mācījās zemnieku bērni 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā, iepazīt dažādus priekšmetus, kas raksturo skolu pirms 100 un vairāk gadiem, un saprast, ar ko senās skolas atšķīrās no mūsdienu skolām.

Klausoties vadītājas stāstījumu, skolēni it kā iesoļoja aizpagājušā gadsimta klasē. Tiešsaistes formātā viņi varēja aplūkot skolas solus, grāmatas, penāļus, tāfeles, grifeles, skolas lādi, spalvas, ar kurām agrāk rakstīja. Skolēni uzzināja, ka mācību gads tolaik sākās novembrī un beidzas aprīlī, jo zemnieku bērniem vajadzēja daudz strādāt mājās un palīdzēt vecākiem. Viņi mācījās tikai 3 gadus, turklāt  dažāda vecuma bērni atradās vienā klases telpā. Galvenie mācību priekšmeti bija glītrakstīšana un gramatika. Katru rītu skolēni dziedāja garīgas dziesmas, jo viens no mācību priekšmetiem bija kristīgā mācība.

Skolēnu atsauksmes par nodarbību:

Darina: “Man ļoti patika skolas penālis, kurš bija paštaisīts no koka. Tas bija izturīgs, to nevarēja salauzt. Un uz penāļa uzrakstīts “1846. gads”. Es uzzināju, kas ir telūrijs. Telūriju izmantoja, lai parādītu Zemi, Mēnesi un Sauli Saules sistēmā.”

Arina: “Mani pārsteidza, ka skolēni sēdēja pa četriem pie viena sola. Vecākie bērni pieskatīja mazākos, spēlēja ar viņiem starpbrīžos, visi mācījās vienā klasē. Skolotāji galvenokārt bija vīrieši.”

Nikita un Deniss: ”Skolēniem nebija daudz ēdamā. Ēdnīcas nebija, galvenais ēdiens bija maize, ko viņi ņēma no mājām. Bērni, kuri dzīvoja tālu, palika uz nedēļu skolā un tur arī dzīvoja. Līdzi viņiem bija dažas mantas – zeķes, pastalas, maize. Uz skolu vecāki atveda bērnus ar zirgiem.”

Žans un Nikole: “Skolā bija stingri noteikumi. Bargākais sods bija stāvēt uz sakaltušiem zirņiem. Arī bērni palika sestdien pēc stundām. Dažreiz skolotāji pielietoja žagaru. Bet visi bērni centās mācīties labi un cienīja skolotājus. Pēc skolas viņi varēja iet mācīties tālāk ģimnāzijā un pēc tam iegūt labu profesiju.”

Iļja un Jaroslavs: “Man ļoti patika priekšmeti, kuri saglabājās no senām skolām – 1911.gada ābece, zosu spalvas, tāfeles, uz kurām skolēni mācījās rakstīt burtus. Pārsteidza, ka bērniem vajadzēja iemācīties lasīt pirms skolas.”

Maksims un Karolina: “Mums liekas, ka agrāk mācīties bija  grūtāk nekā tagad. Nebija daudz mācību priekšmetu, taču bija ļoti stingri noteikumi. Mums patika 1895.gada liecība. Tur ir labas atzīmes, kā arī atzīmes par uzvedību, uzmanību un centību. Skolās bija atzīmes no 1 līdz 5.”

Paldies programmai “Latvijas skolas soma” par iespēju uzzināt, kā bērni mācījās senāk, salīdzināt un saprast, ar ko atšķiras senā un mūsdienu skola. Cik labi mācīties 21.gadsimta skolā!

  Sagatavoja Viktorija Mikuļina,3.c klases audzinātāja